Edgars Žīgurs

Amatas pagasts senajās kartēs (17.-20.gs.) un mūsdienās 


PREZENTĀCIJA


Amatas pagasts dažādu gadsimtu kartēs

2019.gada Amatas pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma izpētes un apzināšanas projekta kopsavilkums

Šogad kultūrvēsturiskais mantojums tika apzināts, galvenokārt, vadoties no tās informācijas, ko sniedz dažādu gadsimtu kartes. Protams, līdztekus tika turpināta iedzīvotāju intervēšana un pagasta teritorijas apsekošana.

Senākās kartes, kas satur visai daudz informācijas par pagasta saimniecībām, to robežām, vietvārdiem un atsevišķiem arheoloģiskiem objektiem, ir 17.gs. (t.s. “zviedru kartes”) kartes. Jāatzīmē, ka 17.gs. kartes tomēr nebija pieejamas pa visu tagadējo Amatas pagasta teritoriju. Iespējams, tās nav saglabājušās vai atrodas kādos līdz šim neskatītos arhīvu fondos. Tāpat tika pievērsta uzmanība 19.gs. beigu Krievijas impērijas verstes kartēm, kā arī jau 20.gs. otrajā pusē M.Vanagas pārzīmētajām un zīmētajām kartēm.

Pētījumā nozīmīgākās kartes, kā arī daļa no veiktā projekta publicēti interneta vietnē historia.lv https://www.historia.lv/organizacija/melanijas-vanagas-muzejs

Mājvietas

 17.gs. kartes ataino senāko vecsaimniecību slāni, sniedz ziņas par konkrēto saimniecību zemes robežām, lauku iedalījumu, saimniecības atrašanās vietu un dažu atsevišķu saimniecības ēku novietojumu. Izmantotajās kartēs mūsdienās lokalizējamas tādas vecsaimniecības kā Žagari, Venči, Dzeņi, Lībieši, Zipi, Skalbēri, Gribuļi, Doles, Jēkuļi, Kauļi, Putni, Odiņi, Alaiņi, Sermuļi, Jaunzemi, Makstnieki, Dzērves, Olnieki, Ģikši, Rēveļas, Vaitiņi, Lielmārči, Vilkašas, Kaikūnas, Ruķeļi, Palmēni, Velmeri, Nīgales, Kaļļi, Baloži u.c..

Vietvārdi

Visai vērtīga informācija, ko satur 17.gs. kartes, ir dažāda veida vietvārdi – hidronīmi, lauku, pļavu, mežu un kalnu vārdi.

Liela daļa hidronīmu ir saglabājuši savus nosaukumus arī mūsdienās. Piemēram, Amata, Grūbupe, Alaiņu ezers, Seklīša ezers u.c.. Tomēr ir daļa hidronīmu, kam mūsdienās ir cits nosaukums vai arī senākais nosaukums saglabājies tikai vietējo iedzīvotāju vidū. Kā piemērus var minēt Trūmaņupi (un purvu) tagadējās Pērļupes vietā; Mergupi – tagad Dzirnupīte vai Skujas upe; Vaiceni (ezers, purvs un upīte) – mūsdienu kartēs šāda hidronīma nav un arī dabā to zina vairs tikai retais no vietējiem iedzīvotājiem; Kiberezers tagadējā tautā sauktā Velna ezeriņa vietā u.c.

Lauku un pļavu nosaukumus var iedalīt tādos, kas saistīti ar konkrētiem mājvārdiem, un tādos, kur šī saite nav saskatāma. Pie pirmajiem var minēt Sermuļu pļavu, Zāģeru pļavu, Skalbēru gabalu, Kurmju gabalu u.c..  Savukārt ar mājvārdiem nesaistīti nosaukumu ir Peles Tilta gabals, Auna pļava, Simona pļava u.c.

Jāatzīmē, ka lauku, pļavu nosaukumi laika ritējumā ir bijuši salīdzinoši vismazāk noturīgi. To apstiprina Spāres apkārtnes vietvārdu salīdzinājums. Spāres apkārtnē no desmit 20.gs. vidū lietotiem vietvārdiem sakritība vērojama tikai vienā gadījumā. Spāres apkārtnes vietvārdi 17.gs.: Dambju purvs, Trūmaņ purvs, Auna pļava, Simona pļava, Augstais sils, Tīreļa purvs, Spāres tīrums, Kalvīša tīrums un 20.gs. vidus vietvārdi (teicējs Jānis Rozītis): 1 - Čīgānu kalns; 2 - Priedes nora; 3 - Tauriņu laipas vai Garā pļava; 4 - Ragulis (pļava); 5 - Baložu birztaliņa; 6 - Vaivada (pļava); 7 - Kungu pļava; 8 - Dzelzceļa pļavas; 9 - Tīreļu pļavas; 10 - Skolas pļava (numerācijai atbilstoša karte prezentācijas 6.slaidā vai https://www.historia.lv/vietas/spares-apkartnes-vietvardi-20gs-vidus).

Lai gan Amatas pagasts ir visai bagāts ar ainaviskiem pakalniem, tomēr 17.gs. kartēs vārdā saukti tikai daži no tiem. Viens no savulaik lielākajiem un ainaviskākajiem kalniem ir bijis Dziršu kalns (tagad tā lielākā daļa norakta grantī). Arī M.Vanagas savāktais materiāls liecina par tā kultūrvēsturisko nozīmi – te 20.gs. 20.-30.gados notikušas zaļumballes, uz kalna auguši diži koki, kā arī nostāstos minēta sena svētvieta. Domājams, ka 17.gs. arī kalna nosaukums bijis tāds pats vai līdzīgs – zviedru kartēs minēts kā Širš kaln. Dziršu kalna pakājē atrodas Kurmju senkapi. Otrs nozīmīgs kalns pagasta teritorijā ir Aparnieku kalns, par kuru ir nostāsti kā par pilskalnu, tomēr līdz šim vēsturnieki tajā pilskalna pazīmes nav saskatījuši. Aparnieku kalns 17.gs. kartē atzīmēts kā Noartais kalns (Noarete kaln).

            Senkapi

            Izmantoto karšu vērtību palielina tas, ka tajās dažkārt var gūt ziņas par arheoloģiskiem objektiem, visbiežāk senkapiem. Saprotams, ka 17.gs. kartēs netiek uzrādītas aizvēstures vai viduslaiku sākuma posmu kapsētas, taču tādas, kas izmantotas 16.-17.gs., var atrast. Amatas pagasta teritorijā tādējādi var lokalizēt Olnieku un Venču viduslaiku kapsētas. Kartēs šīs vietas atzīmētas ar krustiņu vai treknāk apvilktu nelielu kvadrātu.

            Robežas

             Lai gan novadu, muižu un saimniecību robežas gadsimtu gaitā dažkārt mainās, tomēr 17.gs. kartēs iezīmētā robežu situācija ir aktuāla arī mūsdienās. Tā nozīmīga ne tikai kā vēstures liecība, bet bieži sakrīt arī ar mūsdienu īpašumu robežu situāciju, it īpaši novadu vai muižu gadījumā. Vadoties pēc 17.,19. un 20.gs. sākuma kartēm ir iespējams atrast senos robežakmeņus ar iekaltiem krustiem un gadskaitļiem. 17.gs kartēs nozīmīgākie robežakmeņi pat ir atzīmēti. To atrašanu gan apgrūtina dažādi faktori: atzīmētā punkta neprecizitāte, vēlāko gs. saimnieciskās darbības sekas un dabas procesi. Tā, piemēram, Ūdru krustakmens tika atrasts, nostiprinot mājas pamatus.

            Novadpētniecības materiāli

Veicot Amatas pagasta apsekošanu, izmantojot dažādas kartes, vērtīgi ir 20.gs. novadpētnieku materiāli. Izmantojot M.Vanagas pārzīmētu 1930.g. karti un mūsdienu aero fotogrāfijas, bija iespējams lokalizēt Sermuļu saimniecības 26 vietvārdus: 1 - Avotkalns; 2 - Beku kalniņš; 3 - Pārupes pļava; 4 - Kazu pakalne; 5 - Biseņmežīts; 6 - Dzērveņpurs; 7 - Ganu akmens; 8 - Mellais purīts; 9 - Aklais purs; 10 - Dancene (pļava); 11 - Aizpures tīrums; 12 - Briedene (pļava); 13 - Nediena (upīte); 14 - Divu šķūņu pļava; 15 - Rēveļu mežs; 16 - Ežupīte; 17 - Apaļais tīrums - Skrundēlīts; 18 - Ežupes tīrums; 19 - Ežupes deksnis (purvaina pļava); 20 - Purviducis (tīrums); 21 - Norīna; 22 - Jērakmens; 23 - Tīrumkalns; 24 - Sermuļu kapukalns; 25 - Jāņkalns; 26 - Aizupes tīrums. (numerācijai atbilstoša karte prezentācijas 18.slaidā vai https://www.historia.lv/vietas/sermulu-maju-apkartnes-vietvardi).

            Apsekojot pagasta teritoriju, tika uzmērīti divi dižkoki - Alaiņu dižozols un Alaiņu dižosis, kā arī veikta Stāku rijas fotofiksācija.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .