E. Žīgurs - prezentācija - MUIŽAS AMATAS PAGATĀ - DRABEŠI, SPĀRE, RENCĒNI

Pētījuma autors Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vēsturnieks Edgars Žīgurs 

Pētījuma rezultāti tika prezentēti 2020.gada 15.oktobrī Melānijas Vanagas muzejā

Muižu vēstures izpēte Amatas pagasta teritorijā

(Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vēsturnieks Edgars Žīgurs)

            Šogad Melānijas Vanagas muzejs, turpinot novadpētniecības izzināšanas un popularizēšanas tradīcijas, ar Amata novada domes atbalstu organizē Amatas pagasta muižu vēstures izpēti.

            Mūsu priekšstatos “muižu laiki” galvenokārt saistās ar latviešu zemnieku nebrīves laiku – apspiestību un beztiesiskumu. Tomēr tā nav tikai tumša vēstures lappuse, kuru pēc iespējas ātrāk jāpāršķir. Tas ir stāsts par mūsu priekšteču dzīvi gandrīz 400 gadu ilgā laika posmā (pirmās ziņas par muižu izveidi Amatas pagastā saistāmas ar 16.gs. beigām, un tās pastāv līdz Latvijas valsts sākuma gadiem). “Muižu laikus” raksturo ne tikai augstāk minētās negatīvās tendences, tajos iezīmējas arī daudz citu norišu un lietu: izmainās kultūrvēsturiskā ainava – tiek veidoti muižu kompleksi, ceļi, krogi un alejas, celtas ražotnes un skolas. Tam līdztekus mainās zemnieku sociālā un ekonomiskā dzīve, mainās arī ēku celtniecības tradīcijas. Blakus beztiesiskumam aug vēlme panākt taisnību. To attaino gan zemnieku iesniegtās sūdzības dažādām valsts amatpersonām, gan visbeidzot - zemnieku nemieri. Līdztekus nabadzībai un apspiestībai pastāv vēlme kļūt turīgam un nozīmīgam. Vēstures avotos lasām par bagātiem saimniekiem, kas pašam ķēniņam aizdevuši naudu, lasām par zemniekiem, kas ieņēmuši nozīmīgus amatus gan muižās, gan valsts pārvaldē. Mēs uzzinām par vietējās izcelsmes lēņu vīriem (leimaņiem), kuriem piederēja zināma brīvība un pat kāda muiža. Līdzās tumsībai mēs uzzinām arī par izglītību, par skolām, par izglītotiem zemniekiem un kungiem, kuru zināšanas un prasmes noderēja vispārējai zemnieku stāvokļa uzlabošanai.

            Amatas pagasta teritorijā ir pastāvējušas divas muižas ar centriem tajā – Spāre un Rencēni, taču liela daļa tagadējās pagasta teritorijas piederējusi vairākām citām muižām, kuru centri neatradās pagasta robežās, piemēram – Drabešiem, Kosai, Rāmuļiem, Kļavkalniem u.c.

            Pētot muižu vēsturi tika akcentēta pagastā esošo Spāres un Rencēnu muižu izpēte, kā arī Drabešu muiža, jo tai piederēja lielas zemes platības tagadējā pagasta teritorijā. Minēto muižu vēstures izpētes procesā tika strādāts Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kur glabājas dažādi minēto muižu vēstures dokumenti – sākot ar muižu pirmsākumiem datējamām vaku grāmatām, zemnieku sūdzībām un beidzot ar muižu sadalīšanas dokumentiem. Vērtīgas vēstures liecības glabājas arī Cēsu Vēsures un mākslas muzeja krājumā un arhīvā. Pētniecības procesā tika izmantoti tur esošie 20.gs. sākuma fotoattēli, “muižu laiku” dokumenti, kā arī muižu kompleksu fotofiksācija un apraksti, kas veikti 20.gs. 70.-80. gados. Paralēli vēstures avotu pētniecībai notika arī muižas kompleksu apsekošana, vietējo iedzīvotāju intervēšana, veikta gan parastā, gan aero fotofiksācija.

            Visu minēto materiālu apkopošanas rezultātā top pētījums par Spāres, Rencēnu un Drabešu muižām. Tas ietvers ziņas par to izveidi, īpašnieku dzimtām, saimniecisko stāvokli, zīmīgākiem notikumiem, zemnieku stāvokli, par muižas apbūves kompleksu un tā tagadējo likteni. Pētījums un tā tapšanā izmantotie materiāli tiks nodots Melānijas Vanagas muzeja rīcībā, kā arī publicēts Latvijas vēstures un novadpētniecības portālā Historia.lv sadaļā:   

https://www.historia.lv/organizacija/melanijas-vanagas-muzejs

            Visi, kuriem interesē Amatas pagastu muižu vēsture, laipni aicināti uz “Muižu laiku stāstu un melodiju vakaru”. Pasākuma laikā “muižu laiku” stāstus stāstīs Melānijas Vanagas muzeja vadītāja Ingrīda Lāce,izmantojot M.Vanagas materiālus, kuri raksturo minēto muižu ikdienas dzīvi,  ar muižu vēstures pētījuma kopsavilkumu iepzīstinās Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vēsturnieks Edgars Žīgurs un par atbilstošu muzikālo noskaņu rūpēsies Drabešu muižas muzikanti.

            Paldies visiem, kas palīdzēja pētījuma tapšanā!

            Edgars Žīgurs 

 .